ceturtdiena, 2014. gada 18. decembris

Hroniskas muguras sāpes.


Hroniskas muguras sāpes ilgst vairāk kā 3 mēnešus un tiek raksturotas kā dziļas, sāpīgas, trulas vai dedzinošas sāpes vienā muguras apvidū, kas var izstarot uz kājām. Pacienti var just arī notirpumu jeb nejūtīgumu kājās, tirpas. Cilvēkam ar hroniskām muguras sāpēm bieži ir ļoti grūti veikt ierastas ikdienas aktivitātes, kā arī strādāt pat intelektuālu darbu bez fiziskas piepūles. Hroniskas muguras sāpes parasti novēro ilgu laika periodu, un dažreiz pret tām nepalīdz standarta ārstēšana. Tas var rasties no senas traumas, deģeneratīvām mugurkaula audu pārmaiņām vai artrīta, taču bieži ir saistītas ar stājas izmaiņām un muskuļu disbalansu, kā arī cietēja izmainītu sāpju uztveres un vadīšanas sistēmu, spriedzi, depresiju un citiem emocionāliem, neirotiskiem un ar stresu saistītiem traucējumiem, kas ietekmē sāpju slieksni un to panesamību.

Kas izraisa muguras sāpes?


Mugurā sāpes parasti rodas, ja muguras muskuļi vai citi audi tiek pārslogoti, iestiepti, līdz ar to tiek novājināti. Muskuļu spazmas vai plīsumi var rasties no izmaiņām mugurkaula audos, vai arī novecojot. Tas izmaina cilvēka stāju.
Muguras sāpes var būt saistītas ar dažādiem faktoriem, piemēram, kustībām, ķermeņa pozīciju vai fizisku slodzi. Muguras sāpes un atveseļošanās var būt saistīta ar psiholoģisko stresu, pacietības līmeni, sāpju izjūtu, izturību vai emocionālo stāvokli. Piemēram, uztraukums, bailes, depresija, nervozēšana un citi faktori, ko cilvēki nesaista ar muguras sāpēm, tomēr var tās izraisīt vai saasināt.
Muguras sāpes var izraisīt sastiepums vai neliels bojājums, retāk nopietna trauma, un tas mēdz saukt par "vienkāršajām muguras sāpēm". Sāpes var būt pēkšņas un pastiprināties kustoties, tās var izraisīt arī citi faktori, kas rada palielinātu slodzi un iestiepumu mugurkaulam.

Izplatītākie palielinātas slodzes un iestiepumi izraisītāji mugurkaulā:
·         sakumpusi poza, sēžot krēslā vai braucot pie mašīnas stūres;
·         nepareiza stāja;
·         nepareiza smagu priekšmetu celšana;
·         gulēšana uz nepiemērota matrača;
·         zema fiziska aktivitāte;
·         pārslodze vingrojot.

Vienkāršas muguras sāpes var izraisīt nepareizas, asas kustības vai aktivitāšu trūkums. Aktivitāšu trūkums padara muskuļus vārgus, līdz ar to muskuļiem paliek grūti balstīt muguru. Tas padara muguru vairāk uzņēmīgu pret bojājumiem tad, kad ir pārslogota kāda muguras daļa.

Muguras sāpju iemesli var būt arī ļoti specifiski, tas var attīstīties grūtniecības, menstruāciju, urinācijas trakta infekciju, kuņģa problēmu, sirds un asinsvadu slimību, muguras skriemeļu vai citu mīksto audu iekaisuma, audzēju vai citu nopietnu apstākļu dēļ. Muguras sāpju gadījumā ir jākonsultējas ar ārstu, bet ja tas ilgst vairāk kā 6 nedēļas, ārsts jāapmeklē nekavējoties.

Dažas slimības var sekmēt muguras sāpes, bet tas nav tik izplatīti kā muguras muskuļu un saišu mazo bojājumu radītas sāpes. Būtu prātīgi apmeklēt ārstu, ja muguras sāpes pēc nedēļas nepazūd.
Novecojot, izmaiņas mugurkaula un apkārtējos audos ir parasta parādība. Muguras audu izmaiņas (mugurkaula diska slimību, trūces, locītavu izmaiņu, skriemeļu izmainītas augšanas, osteohondrozes procesu dēļ u.c.), parasti atklāj ārsts veselības pārbaudes laikā, un tās parasti nav sāpīgas. Šīs degeneratīvās audu izmaiņas netiek uzskatītas par nopietnām, ja vien neparādās sāpes.

Izplatītākie sāpju avoti:
Sāpes parādās no anatomisko struktūru pārslodzes, piemēram, muskuļu sastiepumi;
Sāpes, kas parādās no muguras anatomiskās struktūras deformācijas vai bojājumiem piemēram, diska trūces vai lielām locītavu izmaiņām.

Brīdinājuma simptomi

Nekavējoties sazinieties ar ārstu, ja muguras sāpēm pievienojas:
         roku un kāju nespēks jeb vājums;
         notirpums zem ceļa vai elkoņa;
         urinācijas traucējumi;
         augsta temperatūra vai drudzis;
         neizskaidrojams svara zudums;
        sāpes nakti;
         stipras sāpes pie niecīgām kustībām;
         sāpes vai citi simptomi pastiprinās;
         nesena trauma vai kritiens.
Ja sāpes nerimstas, bet paliek stiprākas vai parādās vēl daži simptomi, konsultējieties ar savu ārstu, kas varēs veikt nepieciešamo izmeklēšanu.
Ir gadījumi, kad muguras sāpes nozīmē ļoti nopietnu slimību. Konsultējieties ar savu ģimenes ārstu, kurš jūs nosūtīs pie speciālista, ja būs nepieciešams.

Kā rīkoties muguras sāpju gadījumā?


Turpiniet ikdienas aktivitātes. Ja ir akūtas sāpes, tad neceliet neko smagu, pievērsiet uzmanību ķermeņa pozai, kādā jūs to darat. Ceļot vieglākus priekšmetus, jums ir iespēja ātrāk izveseļoties, nevis iegūt vēl nopietnāku traumu. Vingrojot, uzlabojas asins cirkulācija un vielmaiņa muguras audos, samazinās muskuļu spazmas un locītavu kontrakcijas.
Mēģiniet relaksēties gan fiziski, gan psiholoģiski.

Nesamierinieties dzīvojot ar sāpēm! Ja ir periodiskas sāpes mugurā, jums vajadzētu apmeklēt ārstu, lai savlaicīgi noteiktu diagnozi.

Jūs varat sākt lietot lokālos pretsāpju līdzekļus (gēlus un plāksterus) vai sistēmiskas darbības pretsāpju līdzekļus (piem. ibuprofens vai diklofenaks), kuri mazina sāpes un iekaisumu.
Nereti mugurs sāpes ir saistītas ar nervu iekaisumu. Normālai vielmaiņai nervu šūnās ir nepieciešami B grupas vitamīni. Pētījumos atzīts, ka lielas devas Bl, B6 un B12 vitamīniem piemīt sāpju mazinošs efets. Tāpēc B grupas vitamīni lielās devās tiek lietoti kā palīglīdzeklis muguras sāpju ārstēšanai. B grupas vitamīnu izmantošana terapijā ļauj samazināt pretsāpju un pretiekaisuma medikamentu devas. Muguras sāpju ārstēšanas terapija būs daudz efektīvāka, ja sev piemēroto pretsāpju formu lietosiet paralēli ar B grupas vitamīniem.

Hronisku sāpju gadījumos ārstēšanas mērķis ir novērst sāpju cēloni.

Rekomendē:
         svara redukciju;
         muskuļu disbalansa novēršanu jostas daļā;
         osteoporozes korekciju;
Pielieto:
         nespecifiskus pretiekaisuma līdzekļus;
         tricikliskus antidepresantus;
         ārstniecisku vingrošanu;
         kortikosteroīdu ievadīšanu kopā ar lokāliem anestētiķiem;
         psihoemocionālā stāvokļa uzlabošana;
         fizikālu terapiju;
         akupunktūru.
         McKenzie pieeju
         muguras skolas vingrojumus
Ķirurģisko ārstēšanu parasti pielieto pēc neveiksmīgas 2-3 nedēļu konservatīvas terapijas, lielākoties diska trūču prolapsa gadījumos un pie lumbālas spinālās stenozes ar progresējošu saknīšu kompresiju, cauda equina bojājuma simptomātiku. Diagnozei jābūt verificētai ar CT jeb MR izmeklēšanas metodēm.

trešdiena, 2014. gada 17. decembris

Fizioterapija pie muguras jostas daļas sāpēm.


Ilgtermiņa mērķis:
-          uzlabot un atjaunot ikdienas aktivitāšu kvalitatīvu veikšanu,
-          stājas un gaitas korekcija.

Īstermiņa mērķi:
-          mazināt sāpju sindromu,
-          panākt kvalitatīvu relaksāciju,
-          stiprināt muskuļu korseti jostas daļā,
-          stiept saīsinātos muskuļus,
-          atjaunot mugurkaula jostas daļas mobilitāti (ja tas nav kontrindicēts),
-          izglītojošs darbs par pozu maiņu, ikdienas aktivitāšu veikšanu.

Fizioterapijas tehnikas:
-          aktīvs dinamisks muskuļu darbs,
-          izometrisks muskuļu darbs,
-          relaksācijas pozas,
-          atslābinoši vingrinājumi,
-          stiepjoši vingrinājumi un tehnikas,
-          manuālās terapijas elementi,
-          fizikālā terapija,
-          masāža,
-          kustību terapija baseinā,
-          izglītojošs darbs.

Vingrojumu pamatprincipi mugurai:

1. Stabilitāti uzlabo:
-          Izometriski vingrinājumi,
-          Kendāla vingrinājumi,
-          Gultas režīms (labāk samazināts kustīgums bez sāpēm).

2. Mobilitāti uzlabo:
-          Ekstenzijas vingrinājumi (Herlevas, Mckenzie vingrinājumi),
-          Fleksijas vingrinājumi ( Viljamsa vingrinājumi),
-        Vispārīgi mobilizējoši vingrinājumi,
-          Muguras skolas vingrinājumi,
-          Saīsināto muskuļu stiepšana,
 -          Vingrinājumi baseinā,
    -     Trakcija.

Muguras sāpju skola

Programma nespecifisku muguras lejas daļas sāpju ārstēšanai.
Izveidota 1969.gadā, Zviedrijā. Šobrīd populāra daudzās valstīs.
Fizioterapijas nodarbības:
-         pacientu izglītošana par mugurkaula anatomiju, biomehāniku, stāju, ergonomiku,
-         vingrinājumu komplekss 3 reizes nedēļā, 1 stundu gara nodarbība,
-         vingrinājumu komplekss :
         vingrinājums vēdera preses muskulatūras stiprināšanai,
         vingrinājums muguras ekstenzoru stiprināšanai,
         vingrinājumi gūžu abduktoru un adduktoru stiprināšanai,
         muskuļu stiepšana,
-         liels katra vingrinājuma atkārtojumu skaits ar atpūtas pauzēm (100 X)
-        vingrinājumi ir jāizpilda pietiekoši ilgstošu periodu.

Mckenzie vingrojumi
         Ekstenzijas vingrojumi pie muguras lejasdaļas sāpēm,
         Nedrīkst pie spondilolistēzes un palielinātas muguras jostas daļas lordozes,
         1960.gadā, Robin Mckenzie, Jaunzēlande,
         Netiek izmantotas pasīvas metodes (aukstums, siltums, masāža),
         Filozofija - pacientam pašam, veicot vingrinājumus jātiek galā ar sāpēm, jāpanāk to centralizācija.
Fizikālā terapija:
                

  • Ultraskaņa,
  • Fonoforēze,
  • Decimetru viļņu terapija,
  • Diadinamiskās strāvas terapija,
  • Sinusmodelētās strāvas,
  • Magnētterapija,
  • Dūņu aplikācijas.

Starpskriemeļu diska trūce.





Raksturīgās iezīmes:
-          Parasti 20-50 gadu vecumā,
-          Dominē kājas un gluteālā rajona sāpes,
-          Ar vai bez neiroloģiska deficīta,
-         Parasti ar pozitīvu nervu saknītes iestiepuma simptomu (taisnas kājas pacelšanas tests, Lasega).

Speciālās izmeklēšanas iespējas:
-           MR - augsta diagnostiska jutība un specifiskums,
-           CT vai mielo + CT,
-         EDS - elektrdiagnostiska izmeklēšana - atšķir no periferās neiropātijas, nosaka neiroloģiskās pasliktināšanās līmeni, nosaka, kāda nerva saknīte iesaistīta, apstiprina fizikālās izmeklēšanas atradni.

L2 saknītes kompresija, L2/3 intervertebrālā diska prolapss
       Neizteikti motorie traucējumi,
       Urīnpūšļa darbības traucējumi,
       Jušanas traucējumi atbilstoši dermatomā.

L3 saknītes kompresija, L 3/4 intervertebrālā diska prolapss
       sāpes augšstilba piekšpusē,
       m.quadriceps atrofija,
       m.quadriceps funkcijas vājums un pēdas dorsālās fleksijas vājums,
       traucēta jušana augšstilba priekšējā virsmā un apakšstilba mediālajā virsmā,
       novājināts patellārais reflekss,
       pozitīvs n.femoralis iestiepuma tests,
       negatīvs Lasega tests.

L4 saknītes kompresija, L4/5 intervertebralā diska prolapss
        sāpes augšstilba mugurējā un mugurējā-sānu virsmā, ar izstarojumu uz pēdas virspusi un lielo pirkstu,
        pēdas vai pirkstu dorsālās fleksijas vājums,
        pēdas virspuses un lielā pirksta parestēzija un nejūtīgums.
        refleksu pārmaiņas maz ticamas (ceļa reflekss?),
        pozitīvs n.femoralis iestiepuma tests,
         negatīvs Lasega tests.

L5 saknītes kompresija
        vājš m.tibialis anterior,
        hipalgēzija pēdas dorsālajā virsmā, pirmajā pirkstā,
        nav refleksu izmaiņas,
        pozitīvs Lasega tests.

S1 saknītes kompresija
        sāpes augšstilba mugurpusē, ar izstarojumu uz papēdi,
        m.gastrocnemius, hamstringu vājums,
        jušanas traucējumi pēdas laterālajā virsmā, papēdī,
        iztrūkst Ahilleja cīpslas refleksa.  

Konservatīvā terapija:
-         Medikamenti: NSAIDS, analgētiķi, miorelaksanti, antidepresanti,
-         Miera režīms,
-         Speciālu vingrojumu izpilde,
-         Fizikālā terapija (TENS, elektrostimulācija, ultraskaņa, lokāla krio- vai siltumterapija,
-         Epidurālas vai i/sakrālas blokādes ar kortikosteroīdiem,
-         Ja 3-4 nedēļu laikā nav efekta, domāt par ķirurģisku ārstēšanu.  

Svarīgi atcerēties:
-         Nerva saknītes kompresija rada saknītes tūsku, fibrozi, nervu šķiedru ievainojumu un funkcionālu pasliktināšanos,
-         Normālas nervu saknītes kompresija rada notirpumu, muskuļu vājumu,
-         Nerva saknītes kompresija rada neiroķīmiskas izmaiņas muguras smadzenēs,
-         Bieži ir sastopama diska prortūzija bez sāpēm.